Sagatavošana
Bieži vien vecāki, gatavojot bērnu zobārsta apmeklējumam, saka: „Tev nekas nesāpēs”, vai „Tev neko nedarīs” un mēģina tos pierunāt uzvesties labi, vēl pirms bērns ir atnācis uz klīniku un ieraudzījis zobārstu. Tas liek bērnam satraukties jau iepriekš, tāpēc no šādas „sagatavošanas” ir jāizvairās. Esiet ikdienišķi un dabiski. Vienkārši pasakiet bērnam vizītes vai iepriekšējā dienā, ka „iesim pie zobārsta, kurš saskaitīs zobiņus, palīdzēs un pamācīs, kā pareizi tos kopt”. Jūs varat jau mājās izmēģināt un izspēlēt, kas būs jādara zobārsta krēslā.

Pirmā vizīte
Zobārsta mērķis ir padarīt pirmo vizīti patīkamu un radīt bērna uzticību un paļāvību viņam. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir vispirms iepazīties, nodibināt kontaktu ar bērnu un vecākiem. Tāpēc vispirms Jums tiks uzdoti daži jautājumi par iepriekšējo pieredzi pie zobārsta, par vispārējo veselību, utt. Tad pārbaudīs bērna mutes un zobu stāvokli. Parasti vecāki paliek kopā ar bērnu šo procedūru laikā. Pēc apskates Jums paskaidros, kāds ir bērna mutes stāvoklis, kāda ārstēšana un cik reizes būs vajadzīga un kā rūpēties par zobiem. Atcerieties, ka kariesu ārstē ne tikai plombējot jau esošos caurumus zobos, bet arī palīdzot novērst jaunu bojājumu veidošanos.
Pirmsskolas vecuma bērniem parasti pirmajā vizītē nelabo zobus  - tieši tāpēc, lai nesabaidītu bērnu jau pirmajā reizē. Vienīgi tad, ja bērnam sāp zobi vai ir kādas citas sūdzības, zobārsts palīdzēs viņam jau pirmajā vizītē. Tomēr ideālajā gadījumā, ārstēšana netiks veikta. Tā tiks atlikta uz nākamo reizi.

Ārstēšana
Jebkura nepieciešamā ārstēšana var sākties nākamajā ārsta apmeklējuma reizē. Vislabāk, ja pēc apskates nākošais ir higiēnista apmeklējums. Bērniem gandrīz nekad nav jānoņem zobakmens, parasti - mīkstais aplikums, kas sakrājies uz zobiem. Taču vissvarīgākais ir psiholoģiskais aspekts – tas ir vienkāršs un nesāpīgs veids, kā bērnu iepazīstināt ar zobārsta dūcošajām mašīnām.  Ar svarīgu noteikumu – ja jau pirmajā reizē iegūta bērna paļāvība un sadarbība. Dažiem bērniem nepieciešamas pat vairākas vizītes pie higiēnista, pirms sākt zobu labošanu.
Ja bērns sēž krēslā labi, tad viņam var labot zobus. Visbiežāk  arī piena zobi tiek laboti vietējā anestēzijā (ar „špricīti”), un procedūra neaizņem vairāk kā 15 – 20 minūtes. Pirms tam ir svarīgi ar Jūsu ārstējošo ārstu pārrunāt, kā Jums labāk bērnu sagatavot šai procedūrai. Bērnam līdz 5-6 gadu vecumam nereti ir daudz vieglāk sagatavoties zoba labošanai, ja „špricīti” sauc par „miega zālītēm”, kuras uzpilinās zobam, lai tas aizmieg, savukārt urbuļus un mašīnu – par „zobu dušu” un „birstītēm”, ar kurām izmazgās zobgraužus no zoba. Ir svarīgi runāt vienā valodā ar ārstu (par taktiku jāvienojas jau apskates vizītē)!
Pēc 5 gadu vecuma vecāki parasti paliek uzgaidāmajā telpā, bet, ja bērnam nepieciešams vecāku atbalsts, viņi var palikt kabinetā.

Ko darīt, ja bērns neļauj labot zobus?
Dažreiz arī pēc vairākiem apmeklējumiem pie higiēnista un zobārsta bērns tomēr nesēž zobārsta krēslā, raud un neļauj neko darīt. Tādos gadījumos ir vairākas iespējas:
1)    Ja caurumiņi nav lieli, iespējams nogaidīt dažus mēnešus, kamēr bērns paaugas un jau var pārvarēt bailes un nosēdēt zobārsta krēslā. Šajā gadījumā svarīgi ir kontrolēt situāciju un reizi 3-4 mēnešos nākt uz zobu pārbaudi;
2)    Ja ārstēšanu nevar atlikt, tad tiek piedāvāta iespēja labot bērnam zobus vispārējā anestēzijā (narkozē). Šīs metodes pluss ir tāds, ka visus zobus parasti salabo vienā seansā. Mīnuss – jebkura operācija vispārējā narkozē ir zināms risks bērna veselībai (bet risks ir arī nelaboti un sastrutojuši zobi, un bērna milzīgais stress, cīnoties ar zobārstu krēslā).

Ko labāk nedarīt:
1) Nesakiet bērnam „Tev neko nedarīs”, jo pat apsēsties krēslā, atvērt muti un ļaut zobārstam apskatīt zobus nozīmē KAUT KO DARĪT. Labāk stāstiet, KAS jādara bērnam un KO darīs zobārsts.
2) Nesakiet bērnam „Tev nekas nesāpēs” – bērns līdz 4-5 gadu vecumam neatšķir sāpes no spiediena sajūtas, tāpēc bērns pat zobārsta pieskārienu pie zoba var uztvert kā sāpes. Labāk sakiet – dakterītis būs ļoti uzmanīgs un rūpīgs.
3) Ja Jums pašam/pašai ir stipras bailes no zobārsta, bērns to jutīs un baidīsies Jums līdzi. Ja ir iespējams, labāk lai bērnu pavada kāds tuvinieks, kas nebaidās no zobārsta un spēj zobārsta vizīti uztvert neitrāli, bez saasinātām emocijām.
4) Pēc iespējas izvairieties no sarunām ar negatīvu attieksmi par zobārstniecību, pat ja Jums liekas, ka bērns nedzird. NEKAD nevajag bērna klātbūtnē skaļi apspriest, cik ļoti Jūs zobārsts nomocījis vai cik briesmīga kājminamā zobu urbjamā mašīna bija kādreiz, Jūsu bērnībā. Bērns nespēj atšķirt pagātni no tagadnes un uztver to kā realitāti. Brīdī, kad bērnam būs jāiet pie zobārsta, šie stāsti ātri uzpeld no zemapziņas.