Ir daudz iespējamu iemeslu apgrūtinātai elpošanai caur degunu. Daži no visbiežākajiem cēloņiem ir alerģisks rinīts, deguna starpsienas novirze vai infekcija degunā un/ vai deguna blakusdobumos. Deguna obstrukcijas parasti diagnosticē subjektīvi - pēc pašu pacientu sūdzībām par aizliktu degunu un kopā ar klīnisku izmeklēšanu, tiek noteikti anatomiski ierobežojumi deguna ejās.

Rinomanometrija un akustiskā rinometrija ir objektīvi testi, kuri tiek lietoti, lai noteiktu deguna elpceļu caurlaidība. Rinomanometrija mēra gaisa spiediena un gaisa plūsmas ātrumu elpošanas laikā. Šos mērījumus pēc tam izmanto, lai aprēķinātu deguna elpceļu pretestību. Akustiskās rinometrijas laikā izmanto reflektējošu skaņas signālu, lai noteiktu šķērsgriezuma laukumu un deguna eju apjomu. Akustiskā rinometrija sniedz anatomisku deguna eju atspoguļojumu, bet rinomanometrija sniedz funkcionālu mērījumu par spiediena / plūsmas attiecībām elpošanas cikla laikā. Abas metodes tiek izmantotas, lai salīdzinātu dažādu dekongestantu iedarbību vai personām pirms un pēc deguna operācijām. Ar šo metožu palīdzību iespējams izvērtēt ķirurģiskās ārstēšanas nepieciešamību un operācijas apjomu, veiktās operācijas efektivitāti.

Norise. Sākumā aizlīmē vienu nāsi, tad jāelpo caur masku, automātiski tiek izdarīti mērījumi, tad aizlīmē otru nāsi un atkal elpo caur masku. Pēc tam šos pašus mērījumus veic pēc dekongestantu lietošanas (deguna pilienu iepilināšanas abās nāsīs).

Sajūtas. Procedūra nesāpīga