• Tiek veikta rūpīga pacienta periodontoloģiska izmeklēšana (klīniska un rentgenoloģiska) un izskaidrota turpmāk nepieciešamā ārstēšanas taktika.

• Pacients tiek informēts par nepieciešamo zobu higiēnas līdzekļu un palīglīdzekļu lietošanu, kā arī motivēts to veikt regulāri un rūpīgi, jo periodontālo saslimšanu izraisītājs ir zobu aplikums. Neārstējamus zobus periodontologs ieteiks ekstrahēt, kā arī norādīs pie kāda speciālista būtu jāturpina zobu ārstēšana.

• Seko mīkstā aplikuma, virssmaganu un zemsmaganu zobakmens noņemšanu, zoba saknes inficētā cementa noņemšanu un smaganu kabatu kiretāža (Attēls B, pēc periodonta ārstēšanas).

2. Pamatārstēšanas etapa novērtēšana:

Pēc 6-8 nedēļām tiek novērtēts pamatārstēšanas etapa rezultāts, mutes higiēna un tiek noteikta periodonta ķirurģiskās ārstēšanas nepieciešamība un apjoms.

3. Periodonta koriģējošās (ķirurģiskās) ārstēšanas etaps:

Tiek veikta smaganu audu ķirurģiskā ārstēšana, ja nepieciešama: smaganu kabatu samazināšana; kaula kontūras uzlabošana, mukogingivālu problēmu novēršana, zobu sagatavošana protezēšanai (zoba klīniskā kroņa pagarināšana).

Bieži vien pacientu galvenā sūdzība ir smaganu „atkāpšanās”. Smaganu recesiju attīstību var izraisīt nepareiza zobu tīrīšanas tehnika, periodontālas saslimšanas, nepareizs zobu novietojums, kā arī tuvu smaganu malai novietota lūpas saitīte. Izvērtējot smaganu recesijas plašumu un pakāpi ir iespējams veikt smaganu estētisko jeb plastisko ķirurģiju.

Tā kā smaganu audi ir ļoti delikāti un smalki, tad periodontālajā plastiskajā ķirurģijā tiek izmantotas palielinošās lēcas operācijas lauka precīzai pārredzamībai un mikroķirurģiskie instrumenti. Mikroķirurģisko operāciju priekšrocība ir teicams estētiskais iznākums un laba pēcoperatīvā dzīšana (Attēli pirms un pēc smaganu recesijas mikroķirurģiskas operācijas).