Ārstēšana
Pēc diagnostikas, kad ir apstiprināts OMAS, atkarībā no slimības pakāpes, pacienta vecuma, veselības un anatomiskajām īpatnībām, tiek izvēlēta ārstēšanas metode, nereti to kombinācijas. Šobrīd pasaulē zināmas un plaši tiek lietotas trīs galvenās ārstēšanas metodes.
Miega higiēna – ieradumu mainīšana, svara mazināšana, pasākumi deguna elpošanas uzlabošanai un pozīcijas terapija parasti ir domāti pacientiem, kuriem krākšana ir primārā (bez apnojām) un neietekmē viņu veselību, reizēm arī vieglu formu gadījumos.
Ķirurģija – visbiežāk tiek lietota primāru krācēju un vieglu formu OMA pacientu ārstēšanai. Ķirurģiski var tikt koriģēti gan mīkstie audi, gan sejas skelets, gadījumos, kad ir izteiktas tā deformācijas.
Biežāk veiktās operācijas ir: mandeļu izņemšana, mīksto aukslēju samazināšana, deguna elpošanu koriģējošas operācijas (bieži pēc traumām), mēles samazināšana, augšžokļa un apakšžokļa pārbīdīšana uz priekšu.
Mutes aparatūras – tās individuāli tiek gatavotas katram pacientam, pielāgotas zobu formai un to uzdevums ir nedaudz izvirzīt un fiksēt apakšžokli uz priekšu, tādējādi paplašinot elpošanas ceļus mēles saknes līmenī. Šīs ierīces īpaši piemērotas pacientiem ar mazu (atpakaļ novietotu) žokli.
Pārsvarā OMA pacienti ar vidējām un smagām formām tiek ārstēti ar speciāliem elpošanas terapijas aparātiem – CPAP (Continuous Positive Airway Pressure), kuri rada nelielu pozitīvu spiedienu elpceļos, tādējādi nepieļaujot to nosprostošanos. OMA gadījumā elpošana pacientiem ir saglabāta, bet nenotiek elpceļu nosprostošanās obstrukcijas dēļ. Pozitīvais spiediens uztur elpceļus atvērtus, un cilvēks var miegā elpot.
Kas notiek ja neārstēt OMAS ?
- Paaugstinās risks saslimt ar sirds asinsvadu sistēmas slimībām
- Paaugstināts asins spiediens
- Miokarda infarkts
- Asinsizplūdums smadzenēs
- Aritmijas
- Trombembolijas
- Rodas vielmaiņas straucējumi – pieaug svars (metabolais sindroms)
- Miegainības dēļ cieš dzīves kvalitāte – tas ir saistīts ar to, ka apnojas laikā notiek simtiem (!) mikropamošanas epizožu, kuri paliek cilvēkam nepamanīti. Lai novērstu elpas trūkumu (apnoju), smadzenes sūta ķermenim impulsus, lai viņš „atmostos” un nomainītu pozu (tāpēc šie pacienti bieži grozās naktī), tādā veidā ļaujot muskuļiem atgūst tonusu un atkal ieelpotu. Mikropamošanas epizožu laikā cilvēks katru reizi tiek uzsviests no dziļajām miega fāzēm seklākajā miegā (miega fragmentācija), kā dēļ viņš nespēj pilnībā izgulēties un atgūst spēkus. Ņemot vērā to, ka tas notiek katru nakti (!), miega deficīts krājas un tas slikti ietekmē dzīves kvalitāti un cilvēka attiecības ar apkārtējiem
- Bieža urinēšana naktī – miega fragmentācijas dēļ dziļo miega fāžu ilgums samazinās. Dziļajā miegā izdalās hormons, kas samazina urīna produkciju. Bet šajā gadījumā izdalā natriurētiskais hormons, kas sekmē urīna produkciju naktī
- Kuņģa atvilnis – negatīvais spiediens krūšu kurvī apnojas laikā provocē kuņģa sulas nonākšanu barības vadā
- Impotence – sakarā ar pieaugušu miegainību samazinās libido (seksuālā tieksme). Vienā no miega fāzēm (REM) vīriešiem iestājas erekcija, bet ja miegs ir trausls, erektīvā funkcija smagi cieš
- OMAS slimnieki 7 reizēs biežāk nonāk autoavārijās miegainības dēļ.
